Kas tas ir?
Rentgens ir nesāpīga un neinvazīva medicīniskā attēldiagnostikas metode, kas palīdz ārstiem diagnosticēt dažādas saslimšanas. Rentgena izmeklējums sevī ietver kādas ķermeņa daļas pakļaušanu apstarošanai ar nelielu jonizējošā starojuma devu, lai iegūtu iekšējo struktūru attēlojumu.
Kādos gadījumos to veic?
Rentgena izmeklējums tiek pielietots dažādu saslimšanu diagnostikā:
- dažādu muskoskeletālu traumu (lūzumu, mežģījumu, sastiepumu), hronisku saslimšanu (skolioze, artroze u.c.) un iekaisumu gadījumā;
- sirds un plaušu slimību diagnostikā (pneimonija, tuberkuloze u.c.);
- deguna blakusdobumu saslimšanu gadījumā
- krūts dziedzeru diagnostikai (vēža skrīnings) – mamogrāfija, kas arī ir rentgenoloģisks izmeklējums
Izmeklējuma norise un ilgums
Pirms izmeklējuma pacientam tiek lūgts noņemt rotaslietas un aksesuārus, kas var traucēt attēla iegūšanai, noģērbties (ne vienmēr – tas atkarīgs no tā, kāds izmeklējums tiek veikts) un ieņemt nepieciešamo pozīciju izmeklējuma veikšanai. Izmeklējuma laikā cauri ķermenim tiek raidīti rentgena stari. Izmeklējuma ilgums lielākoties nav garāks par 15 (ieskaitot pozicionēšanu un ģērbšanos)
Sagatavošanās izmeklējumam
Izmeklējumam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Lai saņemtu izmeklējumu OBLIGĀTI nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties var:
- zvanot uz reģistratūru 80700040;
- pierakstoties elektroniski (Spied šeit)
Kas tā ir?
Mamogrāfija ir sieviešu krūšu dziedzeru rentgenoloģiska izmeklēšanas metode.
Mamogrāfija ir viena no efektīvākajām un plašāk pielietotajām metodēm krūts vēža un citu krūts slimību diagnostikā. Mamogrāfija ir iekļauta valsts apmaksātā skrīninga programmā krūts vēža diagnostikai. Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem valsts apmaksā šo pakalpojumu reizi divos gados (ar uzaicinājuma vēstulēm)
Kādos gadījumos to veic?
Mamogrāfiju galvenokārt veic skrīninga nolūkos, tomēr to var nozīmēt arī gadījumos, kad ir jau pamatotas aizdomas par kādu krūts dziedzeru saslimšanu (sataustāms bumbulis, sabiezējumi, izdalījumi no krūtīm u.c.)
Izmeklējuma norise un ilgums
Pirms izmeklējuma nepieciešams noģērbt ķermeņa augšdaļu līdz ar to ieteicams vilkt divdaļīgu apģērbu. Izmeklējuma laikā sieviete var just diskomfortu, jo krūtis tā laikā tiek saspiestas, lai nodrošinātu labāku attēlu kvalitāti un samazinātu nepieciešamā starojuma jaudu. Izmeklējuma kopējais ilgums vidēji ir 15-20 minūtes.
Sagatavošanās izmeklējumam
Izmeklējumam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, tomēr sievietēm, kurām vēl nav iestājusies menopauze, izmeklējumu ieteicams veikt cikla pirmajā nedēļā (5.-10. diena), lai nodrošinātu mazāku ar menstruālo ciklu saistītu procesu ietekmi uz izmeklējuma kvalitāti.
Lai saņemtu izmeklējumu OBLIGĀTI nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Lai veiktu skrīninga izmeklējumu, nepieciešama uzaicinājuma vēstule.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties var:
- zvanot uz reģistratūru 80700040;
- pierakstoties elektroniski (Spied šeit)
Kas tā ir?
Ultrasonogrāfija (USG) ir metode, kas izmanto ultraskaņas viļņus, lai izmeklētu dažādas ķermeņa zonas. Šī metode izmanto augstas frekvences ultraskaņas viļņus, kas tiek raidīti uz izmeklējamo ķermeņa zonu, un kuru atstarošanās tiek reģistrēta, veidojot attēlu. Tā ir nesāpīga un neinvazīva metode. USG laikā netiek izmantots jonizējošais starojums līdz ar to tā ir pilnībā nekaitīga izmeklēšanas metode.
Kādos gadījumos to veic?
USG pielietojums ir ļoti plašs un to pielieto ļoti daudzu orgānu saslimšanu diagnostikā. Vidzemes slimnīcā tiek piedāvāts veikt sekojošus izmeklējumus:
- muskoskeletālās USG (pleci, elkoņi, gūžas, pēdas, rokas u.c.);
- vēdera dobuma (aknas, liesas, kuņģa, nieru u.c. orgānu) USG;
- virspusējo mīksto audu USG;
- ginekoloģisko un grūtnieču USG (tai skaitā 1. un 2. trimestra skrīningu);
- vairogdziedzera USG
Izmeklējuma norise un ilgums
Pirms izmeklējuma uz izmeklējamās zonas tiek uzklāts speciāls gels (var būs vēss), pa kuru tiek virzīta sonogrāfijas zonde, kas veido attēlu. Izmeklējuma ilgums ir atkarīgs no tā, ko izmeklē, bet vienai zonai izmeklējuma vidējais ilgums ir aptuveni 20 minūtes.
Sagatavošanās izmeklējumam
Sagatavošanās izmeklējumam atkarīga no izmeklējuma veida:
- muskoskeletālā, vairogdziedzera un virspusējo mīksto audu USG – nav nepieciešama īpaša sagatavošanās;
- vēdera dobuma USG – 2 (vismaz 1) dienas pirms izmeklējuma nav vēlams ēst ēdienus, kas veicina vēdera uzpūšanos un uz izmeklējumu ierasties tukšā dūšā (neēst vismaz 6 stundas pirms izmeklējuma);
- urīnpūšļa USG – uz izmeklējumu jāierodas ar pilnu urīnpūsli (2 stundas pirms izmeklējuma jāidzer apmēram 1 litrs ūdens);
- ginekoloģiskā USG – USG (un arī ginekologa vizīti) vēlams ieplānot 2. cikla nedēļā pēc menstruāciju beigšanās;
- grūtnieču USG – nav nepieciešama īpaša sagatavošanās
Lai saņemtu valsts apmaksātu izmeklējumu nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta.
Pierakstīties var, zvanot uz reģistratūru 80700040
Kas tā ir?
Doplerogrāfija ir ultrasonogrāfija asinsvadiem, kuras laikā tiek skatīta asins plūsma un ātrums asinsvados.
Kādos gadījumos to veic?
Doplerogrāfiju un tās pielietojumu var iedalīt pēc tā, kādai ķermeņa zonai tā tiek veikta:
- galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija – to veic ilgstošu galvassāpju, reiboņu, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, pēc pārciesta insulta u.c. gadījumos;
- kāju un roku asinsvadu doplerogrāfija – tirpšanas, noguruma kājās/rokās, pietūkuma, paplašinātu vēnu u.c. gadījumos
Izmeklējuma norise un ilgums
Pirms izmeklējuma uz izmeklējamās zonas tiek uzklāts speciāls gels (var būs vēss), pa kuru tiek virzīta sonogrāfijas zonde, kas veido attēlu. Izmeklējuma ilgums ir atkarīgs no tā, ko izmeklē un variē robežās no 20 – 50 minūtēm. Galvas un kakla asinsvadu izmeklējuma gadījumā jārēķinās ar to, ka gels var nokļūt matos.
Sagatavošanās izmeklējumam
Izmeklējumam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Lai saņemtu valsts apmaksātu izmeklējumu nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties var:
- zvanot uz reģistratūru 80700040;
- pierakstoties elektroniski (Spied šeit) (elektroniski pieteikties var tikai uz galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfiju)
Kas tā ir?
Datortomogrāfija (CT) rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu plāna slāņa (0,5-5,0mm) šķērsgriezuma attēli, kurus analizējot, var iegūt dažādus mērījumus, kā arī rekonstruēt attēlus citās plaknēs, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu struktūru anatomiskās īpašības, savstarpējās attiecības un patoloģisko procesu izplatību. CT laikā tiek saņemts daudz lielāks jonizējošā starojuma daudzums salīdzinājumā ar parasto rentgena izmeklējumu, tomēr tas ir drošs izmeklējums un ārsts pirms izmeklējuma izvērtēs, cik lielu starojuma devu pacients drīkst saņemt. Izmeklējumu neveic grūtniecēm (tikai ar retiem izņēmumiem akūtos gadījumos).
Kādos gadījumos to veic?
Datortomogrāfijas pielietojums ir ļoti plašs, sākot no dažādu traumu (asinsizplūdumi, iekšējās traumas) līdz onkolģiskiem izmeklējumiem. Vidzemes slimnīcā veic sekojošus CT izmeklējumus:
- galvas smadzenēm, deguna blakusdobumiem un vidusausij;
- mugurkaula skriemeļiem un starpskriemeļu diskiem;
- plaušām un videnei;
- vēdera dobuma orgāniem, mazā iegurņa orgāniem;
- kauliem un locītavām.
Izmeklējuma norise un ilgums
Veicot datortomogrāfijas izmeklējumu, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama. Tās laikā ļoti svarīgi ir, lai pacients uz izmeklējuma galda nekustētos. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz dažām sekundēm jāaiztur elpa. Izmeklējuma ilgums ir atkarīgs no izmeklējuma zonas un variē robežās no 15 līdz 40 minūtēm. Izmeklēšanas laikā nereti nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, no kā parasti rodas siltuma sajūta. Tā ir normāla parādība un nekādā gadījumā neliecina par bīstamām organisma blakusreakcijām uz kontrastvielu.
Sagatavošanās izmeklējumam
Lielākoties uz izmeklējumu nav nepieciešama īpaša sagatavošanās tomēr pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas – rotaslietas u.c.
Uz vēdera dobuma orgānu datortomogrāfijas izmeklēšanu pacients ierodas tukšā dūšā (3 stundas pirms procedūras neēst). Nepieciešamības gadījumā pirms procedūras pacientam iepriekš jāiedzer kontrastviela. Tā nav kaitīga un neizsauc nepatīkamas organisma blakusreakcijas.
Intravenoza kontrastvielas ievade – bieži pirms izmeklējumiem nepieciešams kontrastvielu ievadīt intravenozi (izmantojot katetru). Pirms tam nepieciešams noteikt kreatinīnu un GFĀ (glomerulu filtrēšanas ātrumu) asinīs. Asins analīžu rezultāti jāņem līdzi uz izmeklējumu un tie nedrīkst būt vecāki par 1 mēnesi. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu! Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls.
Lai saņemtu izmeklējumu, OBLIGĀTI nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta.
Pierakstīties var, zvanot uz reģistratūru 80700040
Kas tā ir
Angiogrāfija ir datortomogrāfijas paveids, kuras laikā tiek izmeklēti asinsvadi, ko nenodrošina parastais datortomogrāfijas izmeklējums.
Kādos gadījumos to veic
Angiogrāfiju izmanto dažādu asinsvadu patoloģiju un ar tām saistītu stāvokļu diagnostikā:
- artēriju aneirismas, atslāņošanās;
- artēriju sašaurinājumi, oklūzijas;
- arteriālas un venozas trombozes;
- iedzimtas arteriālas un venozās sistēmas attīstības īpatnības un anomālijas;
- artēriju un vēnu mehāniski traumatiski bojājumi u.c.
Izmeklējuma norise un ilgums
Angiogrāfijas izmeklējums norisinās principā tāpat ka parasts datortomogrāfijas izmeklējums. Ilgums variē robežās no 20 līdz 40 minūtēm.
Sagatavošanās izmeklējumam
Lielākoties uz izmeklējumu nav nepieciešama īpaša sagatavošanās tomēr pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas – rotaslietas u.c.
Pirms angiogrāfijas veikšanas vienmēr introvenozi (tiek ievietots katetrs caur kuru ievada kontrastvielu) tiek ievadīta kontrastviela, kas satur jodu.
Pirms tam nepieciešams noteikt kreatinīnu un GFĀ (glomerulu filtrēšanas ātrumu) asinīs. Asins analīžu rezultāti jāņem līdzi uz izmeklējumu un tie nedrīkst būt vecāki par 1 mēnesi. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu! Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls.
Lai saņemtu izmeklējumu, OBLIGĀTI nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties var, zvanot uz reģistratūru 80700040
Kas ir tā ir
Datortomogārfijas koronogrāfija ir neinvazīva metode sirds (koronāro) asinsvadu stāvokļa izvērtēšanai. Šī metode ļauj novērtēt sirds saslimšanas risku, veikt prognozes, nepakļaujot pacientu nepatīkamām, invazīvām procedūrām – ainsvadu kateterizācijai.
Kādos gadījumos to veic
CCTA veic dažādu sirds saslimšanu diagnostikā:
- aterosklerozes skrīningam;
- atipisku krūšu kurvja sāpju sindroma gadījumā;
- tentu un aorto-koronārā šunta (AKŠ) kontrolei un stāvokļa izvērtēšanai u.c. gadījumos.
Izmeklējuma pamatmērķis ir noskaidrot sirds artēriju stāvokli, tomēr tā sniedz papildus informāciju par miokarda stāvokli, sirds dobumiem, vārstuļu stāvokli u.c. būtisku informāciju.
Izmeklējuma norise un ilgums
Koronogrāfijas izmeklējums norisinās principā tāpat ka parasts datortomogrāfijas izmeklējums. Ilgums variē robežās no 20 līdz 40 minūtēm.
Sagatavošanās izmeklējumam
Pacientam pirms izmeklēšanas jāturpina lietot sirdsdarbību palēninoši medikamenti (beta-blokatori), lai sirdsdarbības ritms izmeklējuma laikā būtu pietiekoši zems, lai nodrošinātu kvalitatīvu izmeklējumu.
Ja iepriekš ir veikti citi sirds izmeklējumi, to rezultāti ir jāņem līdzi.
Pirms koronogrāfijas veikšanas vienmēr introvenozi (tiek ievietots katetrs caur kuru ievada kontrastvielu) tiek ievadīta kontrastviela, kas satur jodu.
Pirms tam nepieciešams noteikt kreatinīna un urīnvielas koncentrāciju asinīs un GFĀ (glomerulu filtrēšanas ātrumu). Asins analīžu rezultāti jāņem līdzi uz izmeklējumu un tie nedrīkst būt vecāki par 1 mēnesi. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu! Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls.
BŪTISKI
Nesajaukt šo izmeklējumu ar invazīvo koronogrāfiju, ko Vidzemes slimnīcā nepiedāvā.
Lai saņemtu izmeklējumu, OBLIGĀTI nepieciešams nosūtījums un kardiologa slēdziens.
Visi pakalpojumi tiek sniegti pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties var, zvanot uz reģistratūru 80700040