Kā tradīcija – kaut negribēta un neplānota – pavasaris pacientu uzņemšanas nodaļas traumpunkta mediķiem saistās ar traumas guvušu pacientu pieplūdumu. Kritiens no velosipēda, elektroskūtera vai skrejriteņa nereti beidzas ar rokas vai kājas sasitumu, “lidojums” pāri riteņa stūrei nozīmē pavisam nejaukas traumas, ieskaitot kakla skriemeļu lūzumu, bet mazo stūrmaņu saskriešanās spēj sabojāt ne tikai tehniku. “Neapdomīgi braucot ar elektroskūteri”, skaidro Vidzemes slimnīcas traumatologs Egils Freimanis, “var gūt ne tikai nobrāzumus, bet arī nopietnus, pat dzīvībai bīstamus ievainojumus. Tāpat atgādinām, ka svarīgi ir bērnus nodrošināt ar “aizsargbruņām”, kritiskā situācijā īpaši ķiveres var glābt dzīvību.”
Tuvojošās Lieldienas teju automātiski nozīmē arī šūpoļu aktīvu lietošanu. Šūpojas lieli un mazi, pašdarinātās un pirktās šūpolēs. Odu aktīvās atbaidīšanas metode Lieldienās diemžēl kādam beidzas ar traumu. Visbiežāk tie ir bērni, kas gūst galvas traumas, atsitoties pret šūpoļu galu, no savas pieredzes apgalvo E. Freimanis, un katrās Lieldienās. Bērni aizraujas un kļūst neuzmanīgi. Un bērni arī īsti nespēj novērtēt, cik bīstami ir tuvoties šūpolēm, kurās kāds jau šūpojas. Tā ir pieaugušo atbildība – pieskatīt savu atvasi arī tad, kad tā rotaļājas vai bariņā lēkā pa batutu, uzsver E. Freimanis.
Traumēties gadās arīdzan pieaugušajiem, kas paši sevi nav pieskatījuši vai nav novērtējuši situāciju. Lai traumas nepārvērstu pavasari par neplānotas ārstēšanās laiku, mediķi piekodina arī Lieldienās pieskatīt bērnus un tuviniekus, uz ielas un atpūtas vietās sargāt sevi un savu vienīgo veselību un dzīvību.