Lai mūsdienīgi ārstētu, migrēna ir jāatpazīst!
Migrēna ir slimība, kas ietekmē dzīves kvalitāti, rada tiešus finansiālus zaudējumus. Tas ietver medikamentu, izmeklējumu izmaksas, ārsta apmeklējumus, kā arī netiešus finansiālus zaudējumus, piemēram, nespēju veikt noteiktos pienākumus un nesaņemt ieplānoto atalgojumu, nespēju apgūt prasmes un izglītību, līdz ar to mazinot karjeras iespējas. Zaudējumos jānoraksta neapmeklētā teātra izrāde vai koncerts, vai vienkārši nogulēta diena, ko bija paredzēts pavadīt slēpojot vai atpūšoties kopā ar draugiem. Migrēna piemeklē sievietes divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešus. Mēdz būt hroniskas migrēnas formas, kad galvassāpju dienu ir vairāk par bezsāpju dienām.
Apmēram trešdaļa migrēnas pacientu saskaras ar sāpju lēkmes priekšvēstnesi – auru, kas lielākoties izpaužas pārejošu redzes traucējumu veidā aptuveni pusstundu līdz stundu pirms galvassāpēm vai vienlaikus ar tām. Retāk ir notirpums sejā, rokā, runāšanas grūtības. Auras simptomi ir mainīgi, secīgi viens simptoms var pāriet citā, līdz ar to auras var būt ilgākas par stundu.
Daudzi migrēnas pacienti nezina, ka cieš no migrēnas, līdz ar to nesaņem diagnozei atbilstošu ārstēšanu.
Migrēnas radītā nespēja liek pētniekiem meklēt arvien jaunus veidus, kā galvassāpes atvieglot. Jau sen pieejami speciālie migrēnas lēkmju medikamenti triptāni, taču biežām lēkmēm to pastiprināta lietošana, līdzīgi kā bezrecepšu pretsāpju medikamenti, var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas ir vēl grūtāk ārstējamas. Pēdējos gados Latvijā pieejami specifiski medikamenti migrēnas profilaktiskai terapijai, kas migrēnas lēkmes padara retākas, vieglākas vai sekmīgāk ārstējamas ar pretsāpju līdzekļiem, daļai cilvēku migrēnas lēkmes faktiski izzūd pavisam. Te vietā būtu atgādināt, ka migrēnu izārstēt nav iespējams, to var nomākt, kontrolēt, jo ar šā brīža zinātnes iespējām nav atrasts veids, kā mainīt ģenētisko predispozīciju, smadzeņu jutīgumu uz noteiktiem ierosinošiem faktoriem, trigeriem, piemēram, meteoroloģiskām izmaiņām, stresa nenoturību, menstruālo ciklu. Lēkmju biežums, ilgums un trigeri katram individuālam migrēnas pacientam atšķiras, līdz ar to atšķiras arī ārstēšanas izvēles.
Diemžēl migrēnas diagnozi nevar apstiprināt ne ar ultraskaņas, ne radioloģiskiem, ne laboratoriskiem izmeklējumiem. Migrēnas diagnozi nosaka ārsts, veicot neiroloģisko izmeklēšanu un noskaidrojot, vai simptomi atbilst Starptautiskās galvassāpju klasifikācijas (ICHD-3) noteiktajiem migrēnas kritērijiem.
Migrēna Starptautiskajā galvassāpju klasifikācijā iekļauta pirmā – kā viena no visnozīmīgākajām nespēju radošām slimībām. Ar to sastopas 15 līdz 20% iedzīvotāju. Lielākai daļai ir epizodiska migrēna ar retām vai vidēji biežām lēkmēm, kas ievērojami ietekmē darba un ģimenes dzīvi. Starplēkmju periodā migrēnas cilvēks ir pilnīgi vesels! Bet, kad ir lēkme, traucējumi liek glābties aptumšotā klusā telpā. Gaisma, smaržas kļūst nepanesamas, kustības sāpes pastiprina, grūtības pat pakustināt galvu, sliktā dūša var novest līdz vemšanai. 24 līdz 48 stundas pirms lēkmes mēdz būt prodroma periods ar garastāvokļa un kognitīvām izmaiņām, žāvāšanos, kāri uz noteiktiem pārtikas produktiem.
Kad aizdomāties par migrēnu?
- Ja stipras vai vidēji stipras galvassāpes atkārtojas.
- Galvassāpju priekšvēstnesis ir redzes traucējumi (aura).
- Līdzīgas galvassāpes vai diagnosticēta migrēna ir kādam ģimenē.
- Galvassāpes sākušās ap pubertātes periodu.
Lai kopā ar ārstu pieņemtu lēmumu par pārbaudēm un terapijas izvēli, nepieciešams pildīt galvassāpju dienasgrāmatu (kalendāru), kas lejuplādējama dažādās valodās papīra formā vai aplikācijā. Atzīmējot galvassāpju dienas, var gūt priekšstatu par lēkmju stiprumu, biežumu, ilgumu (galvassāpju dienu skaitu mēnesī), aurām, cik dienas mēnesī lietoti pretsāpju medikamenti un to efektivitāte. Ja galvassāpju dienasgrāmata liecina par komplicētu migrēnu, kas nepadodas konvencionālai migrēnas profilaktiskai terapijai, Vidzemes slimnīcas neirologu-algologu konsīlijs nozīmē specifisku jaunās paaudzes antiCGRP (ar kalcitonīna gēnu saistīts peptīds) medikamentu terapiju NVD kompensācijas ietvaros. Terapijas ilgumu nosaka individuāli katram pacientam pēc trīs mēnešu efektivitātes novērtējuma.
Jāņem vērā, ka konsīlijā neprasīs asinsvadu dupleksdoplerogrāfijas vai elektroencefalogrāfijas aprakstu, bet gan aizpildītu galvassāpju dienasgrāmatu vismaz trīs mēnešu garumā!
Uz konsīliju ar sagatavotu dokumentu paketi nosūta neirologs vai citas nozares galvassāpju speciālists. Pierakstu konsīlijam veic Vidzemes slimnīcas reģistratūra, zvanot tel. 80700040 vai rakstot uz epastu [email protected] .
Informāciju sagatavoja
Aija Freimane,
neirologs-algologs Vidzemes slimnīcā
Latvijas Sāpju izpētes biedrības (LSIB) valdes locekle