Fizikālajā terapijā tiek izmantoti fizikālie faktori, tas ir, elektriskās, gaismas, termiskās un mehāniskās enerģijas pārveidotas formas, kas ļauj iedarboties uz cilvēka organismu gan profilakses, gan tā atveseļošanas nolūkā. Tie tiek uzskatīti par fizioloģiskiem ārstniecības līdzekļiem, kas organismā izsauc ne sevišķi spēcīgas kompensatorās pielāgošanās reakcijas. Fizioloģiski tāpēc, ka tie ir cilvēka organismam pierasti kairinātāji, mijiedarbībā ar kuriem cilvēks piedzimst, dzīvo un attīstās.
Veicinot organismā atjaunošanās, kompensācijas procesu mobilizāciju, fizikālās metodes ar panākumiem tiek izmantotas daudzu slimību ārstēšanā un profilaksē. Īpaši efektīvas tās ir:
- Subakūtu un hronisku iekaisuma procesu gadījumā audos un orgānos;
- Traumatisku bojājumu seku gadījumā;
- Pie locītavu un mugurkaula deģeneratīvām saslimšanām;
- Pie dažādu orgānu un sistēmu funkcionāliem traucējumiem;
- Pie perifērās un centrālās nervu sistēmas saslimšanām, infekciju, traumu un profesionālu saslimšanu gadījumā;
- Perifēro asinsvadu obliterējošu saslimšanu gadījumā.
Fizikālo procedūru izvēli veic fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pēc pacienta veselības stāvokļa izvērtējuma.