Diagnostiskā radioloģija

Daudzslāņu datortomogrāfs nodrošina iespējas izmeklēt:

• galvas un kakla asinsvadu angiogrāfija;
• galvas smadzeņu angiogrāfija;
• deguna blakusdobumi un aizauss dobumus;
• kakla mīkstie audi (aizdegune, balsene, siekalu dziedzeri, vairogdziedzeris u.c.);
• aortas, iegurņa artēriju un perifēro artēriju angiogrāfija
• krūšu dobums – plaušas, videne;
• vēdera dobums – aknas, žultspūslis, aizkuņģa dziedzeris, liesa, virsnieres, nieres, limfmezgli;
• vēdera dobuma, artēriju angiogrāfija;
• Iegurņa dobuma orgāni;
• mugurkaula kakla, krūšu, jostas, krusta un astes kaula izmeklēšana;
• visa skeleta kaulu un locītavu, arī mīksto audu izmeklēšana.

Uz izmeklējumu OBLIGĀTI jābūt līdzi nosūtījumam no ģimenes ārsta vai ārsta speciālista.

        Lai pieteiktos uz izmeklējumu:

• zvaniet pa tālruni 64202601 vai 64202603
• Vidzemes slimnīcas 1. stāva  reģistratūrā

Tā ir neinvazīva metode, ar kuras palīdzību var izvērtēt asinsvadu stāvokli:

dažādas iedzimtas attīstības īpatnības (maza diametra asinsvadi, asinsvadu izlocījumi, cilpas, papildus asinsvadu sazarojumi) un dzīves laikā iegūtas asinsvadu izmaiņas (artēriju sieniņas sabiezējumu, aterosklerotiskas pangas, aterosklerotiskus asinsvadu sašaurinājumus vai asinsvada slēgumu). Iepriekšminētās, dzīves laikā iegūtās, izmaiņas paaugstina insulta iespējamību, tādēļ svarīgi tās agrīni diagnosticēt un ārstēt (kardiologa, neirologa, ģimenes ārsta vai asinsvadu ķirurga uzraudzībā).

Būtiski saprast, ka pilnvērtīgai galvas smadzeņu asinsrites novērtēšanai nepieciešama gan kakla, gan galvas asinsvadu izmeklēšana. Bieži vien būtikas izmaiņas atrod tieši kakla asinsvados, kuri tālāk sazarojas un apasiņo galvas smadzenes.
Iespējams, ka izmeklējuma laikā tiek atrastas izmaiņas, kuras prasa tālāku un padziļinātu izmeklēšanu pielietojot tā sauktās angiogrāfijas metodes (CTA, MRA, DSA). Šo izmeklējumu gadījumā tiek pielietota kontrastviela un rentgena starojums vai magnētiskais lauks.

Lai pieteiktos uz izmeklējumu:

• zvaniet pa tālruni 64202601 vai 64202603
• Vidzemes slimnīcas 1. stāva reģistratūrā

Rentgenoskopija, rentgenogrāfija

• Krūšu kuvja orgānu, barības vada, kuņģa, 12-pirkstu zarnas, tievo zarnu caurskates;
• kaulu-locītavu rentgenogrammas;
• deguna blakusdobumu rentgenogrammas;
• i/v urogrāfijas (nieru izvadsistēmas kontrastizmeklējumi);
• fistulogrāfijas;
• dzemdes un olvadu kontrastizmeklējumi (salpingogrāfijas);
• resno zarnu kontrastizmeklēšana – irrigoskopija;

Izmeklējumu rezultātā iegūst digitāla formāta uzņēmumus, tos arhivē.
Pacients izmeklējuma attēlus var saņemt  ierakstītus diskā.

Uz izmeklējumu OBLIGĀTI jābūt līdzi nosūtījumam no ģimenes ārsta vai ārsta speciālista.

Lai pieteiktos uz izmeklējumu:

• zvaniet pa tālruni 64202601 vai 64202603
• aizpildiet e-pieraksta formu
• Vidzemes slimnīcas 1. stāva  reģistratūrā

• vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija – aknas, žultspūslis, aizkuņģa dziedzeris, nieres, liesa, limfmezgli;
• uroloģiskā ultrasonogrāfija – priekšdziedzeris (arī transrektāli), urīnpūslis, nieres;
• vairogdziedzera un siekalu dziedzera ultrasonogrāfija;
• sēklinieku ultrasonogrāfija;
• locītavu ultrasonogrāfija;
• mīksto audu ultrasonogrāfija;
• pleiras telpas ultrasonogrāfija;
• ginekoloģiskā ultrasonogrāfija;
• grūtnieču ultrasonogrāfija, t.sk. skīningizmeklējums;
• roku un kāju asinsvadu doplerogrāfija.

Lai pieteiktos uz izmeklējumu:

• zvaniet pa tālruni 64202601 vai 64202603
• Vidzemes slimnīcas Poliklīnikas 1. stāva reģistratūrā

Vairogdziedzeris ir neliels orgāns kakla priekšpusē, ko veido divas daiviņas, kas ir savienotas ar plānu tiltiņu, ko sauc par istmu. Tas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas tieši asinīs izdala hormonus trijodtironīnu un tiroksīnu (T3 un T4). Tie regulē organisma vielumaiņu, ietekmējot šūnu darbības ātrumu. Trešais vairogdziedzera hormons, kalcitonīns, piedalās kalcija vielu maiņas regulācijā.

Vairogdziedzera slimības
Vairogdziedzera slimības var noritēt gan ar tā funkcijas pavājināšanos, gan pastiprināšanos. Reizēm dziedzera darbība netiek būtiski traucēta. Viena no biežākajām slimībām ir mezglu veidošanās dziedzerī. Visbiežāk mezgli ir labdabīgi, tomēr reizēm tajos var notikt ļaundabīgas izmaiņas un attīstīties vēzis. Vairogdziedzera vēzis ir ļoti reta slimība, kas savlaicīgi atklāta, parasti ir pilnībā izārstējama. Iespējami pilnīga informācija par mezgla dabu ļauj ārstam izvēlēties labāko slimības ārstēšanas veidu.

Vairogdziedzera slimību diagnostika
Pēc vizītes pie ārsta jums var tikt nozīmēti dažādi vairogdziedzera izmeklējumi. Biežākie ir hormonu un antivielu līmeņa noteikšana asinīs, scintigrāfija, ultrasonogrāfija. Katrs no tiem sniedz svarīgu un nepieciešamu informāciju par vairogdziedzera stāvokli, tomēr neviens neparāda, no kādiem audiem un šūnām dziedzeris sastāv. Bieži tam var būt izšķiroša nozīme pareizas diagnozes un ārstēšanas noteikšanai. Lai iegūtu šūnas izmeklēšanai citoloģiskajā laboratorijā, jāizdara punkcijas biopsija.

Kā notiek punkcijas biopsija?
Vairogdziedzera punkcijas biopsiju izdara ārsts (ar procedūru māsas palīdzību) speciāli iekārtotā kabinetā. Procedūras laikā pacients atrodas guļus stāvoklī uz muguras. Lai atvieglotu pieeju vairogdziedzerim, kakla daļai jābūt atsegtai un zodam nedaudz paceltam. Pēc ādas dezinfekcijas un punkcijas vietas atsāpināšanas ārsts izdara dūrienu ar tievu adatu vairogdziedzera mezglā, kontrolējot adatas gaitas pareizību ar ultraskaņas palīdzību. Ar šļirci adatā tiek iesūktas šūnas, kuras tālāk nosūta izmeklēšanai uz citoloģijas laboratoriju. Lai iegūtā informācija būtu precīzāka, šūnas jāņem no vairākām mezgla vietām vai vairākiem mezgliem, tādēļ šādas punkcijas atkārto 2-4 reizes. Pēc tam punkcijas vietai uzlīmē sterilu pārsēju, ko pēc 1 st. var noņemt.

Vai sāpēs?
Ja jums nav kādu alerģisku reakciju, īpaši uz tādiem medikamentiem kā lidokaīns, punkcijas vietu var atsāpināt injicējot ādā 2% tā šķīdumu. Paša vairogdziedzera kapsula tomēr saglabā jutīgumu, tādēļ katra dūriena laikā jūs jutīsiet nelielu iesāpēšanos. Sāpes būs sīkas un īslaicīgas. Nepieciešamības gadījumā punkcijas biopsiju droši var izdarīt pilnīgi bez atsāpināšanas, neradot jums būtiskus nepatīkamus pārdzīvojumus.

Uz izmeklējumu līdzi jābūt:

• nosūtījumam;
• atbildei no pēdējā veiktā vairogdziedzera USG.
  

Iespējamie sarežģījumi
Vairogdziedzera punkcijas biopsijas parasti notiek bez jebkādiem sarežģījumiem. Reizēm dūrienu vietā var rasties neliels zilums vai kādu laiku saglābāties pastiprināts jutīgums. Ļoti retos gadījumos iespējama lielāka asinsizplūduma izveidošanās. Visi izmantojamie instrumenti un materiāli ir vienreiz lietojami, tādēļ punkcijas vietas inficēšanas iespējas ir niecīgas.

Lai pieteiktos uz izmeklējumu:

• zvaniet pa tālruni 64202601 vai 64202603;
• Vidzemes slimnīcas 1. stāva  reģistratūrā.