- konsultācijas slimniekiem ar gastrointestinālā trakta saslimšanām;
- gremošanas trakta izmeklēšana ar augstas klases videoendoskopijas aparatūru, izņem vai bioptē bojājumus un jaunveidojumus tālākai morfoloģiskai izmeklēšanai, aptur asiņošanu, izņem svešķermeņus;
- izmeklējumi vispārējā intravenozā narkozē.
Kad nepieciešama endoskopiska izmeklēšana?
Gadījumos, kad pacients sūdzas par rīšanas traucējumiem, sāpēm vai dedzināšanas sajūtu kuņģa apvidū, skābām atraugām, vēdera uzpūšanos, smaguma sajūtu kuņģī, svešķermeni (vai aizdomām par to) kuņģa-zarnu traktā, asiņošanu no gremošanas sistēmas un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem.
Augšējā endoskopija ir vienīgā metode gremošanas orgānu izmeklēšanā un ārstēšanā, ar kuras palīdzību var izmeklēt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu “no iekšpuses”.
Tā ir arī visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu, audzēju diagnostikai.
Atsaucoties iedzīvotāju vēlmēm,Vidzemes slimnīcā Valmierā tiek piedāvāta endoskopisko izmeklējumu veikšana vispārējā intravenozā narkozē. To pacients var izvēlēties, ja grib sev aiztaupīt nepatīkamās izjūtas izmeklējuma laikā.
Pirms izmeklējuma ar atsāpināšanu ar pacientu tiekas anesteziologs. Lai ekonomētu pacienta laiku un ceļa izdevumus, gan anesteziologa konsultācija, gan pats izmeklējums ir izdarāms vienā dienā.
Narkozes izmantošana endoskopiskajā izmeklējumā ir maksas pakalpojums.
Atsevišķos gadījumos narkozes nepieciešamību var nozīmēt ārsts.
Endoskopiskie izmeklējumi, t.sk., fibrogastroskopijas un kolonoskopijas, tiek izdarīti dienas stacionārā Vidzemes slimnīcā Valmierā, Jumaras ielā 195.
Ģimenes ārsts, nosūtot pacientu uz endoskopisko izmeklējumu, norāda:
- Ar kādām slimībām pacients slimo
- Kādus medikamentus lieto
- Vai nav alerģijas
Uz izmeklējumu pacientam jāierodas:
- Tukšā dūšā – no rīta nedrīkst ēst un nedrīkst dzert
- Ja pacients izvēlas atsāpināšanu, viņam jāierodas kopā ar pavadoni, jo pēc narkozes pacients pats nedrīkst vadīt automašīnu.
Augšējā endoskopija
Jeb ezofagogastroduodendoskopija (EGDS) ir barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate no iekšpuses un nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi iespējams veikt diagnostikas un ārstnieciskas manipulācijas orgānu iekšienē.
Augšējā endoskopija ir visprecīzākā metode gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai.
Augšējā endoskopija nepieciešama šādos gadījumos:
- anēmija;
- rīšanas traucējumi;
- neskaidras ģenēzes dispepsija;
- čūlu diagnostika un kontrole;
- polipi (ģimenes polipoze);
- asiņošana no gremošanas trakta vai aizdomas par to;
- neskaidras sāpes epigastrijā;
- ķīmiski, t.sk. zāļu radītie bojājumi;
- svešķermenis (vai aizdomas par to);
- pirms H.B. pilori medikamentu kursa.
Izmeklējuma apraksts
Augšējā endoskopija (EGDS), ja to veic pieredzējis ārsts, ir pacientiem droša un nekaitīga procedūra, kad ārsts caur pacienta muti gremošanas sistēmā ievada optisku instrumentu, apskata un novērtē barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu no iekšpuses. Lai novērstu nepatīkamas sajūtas rīkles galā, pirms procedūras izdara anestēziju ar lidokaīna aerosolu.
Lai augšējā endoskopija (EGDS) būtu pilnvērtīga, vismaz 8 stundas pirms izmeklējuma nedrīkst ne ēst, ne dzert, lietot medikamentus un smēķēt.
Endoskopijas laikā ir svarīgi, lai pacients uzticas ārstam, māsai, lai būtu atbrīvots, atslābinājies un elpotu mierīgi.
Endoskopijas laikā, lai precizētu diagnozi, iespējams paņemt biopsijas (sīkus gļotādas gabaliņus), ko nosūta morfoloģiskai izmeklēšanai.
Augšējā diagnostiskā endoskopija ilgst apmēram 10 minūtes.